Riks Džoiners
Vārds nedēļai.
Dzīves ceļš- 10. daļa.
Iepriekšējās nedēļās mēs apspriedām, kā garīga izšķiršana var notikt caur iespaidiem, kad sevī sākam izjust to, caur ko iet cauri cits cilvēks. Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki, kam ir pravieša dāvanas, cieš no depresijas, ir tas, ka „ķer” savā garā sava veida garīgu signālu tik daudz, ka sāk domāt, ka tā ir viņu problēma, un neprot atšķirt savu dāvanu darbībā. Fakts, ka esam ļoti nomākti, vēl nenozīmē, ka esam depresijā, iespējams, mēs izjūtam ko līdzīgu, ar ko darīšana ir kādam mums ļoti tuvam cilvēkam. Ja mēs jautāsim Dievam par mūsu šīm sajūtām, tad Viņš ievedīs mūs patiesībā un parādīs mums patiesību par tām. Izaugsmes gaitā mēs iemācāmies atšķirt, ko mēs „noķeram” no ārpuses, un kas patiešām atrodas mūsu sirdī.
Vadoties no šī, var teikt, ka daudzi cilvēki, kam ir pravieša dāvanas, pēc temperamenta ir melanholiķi un viņiem ir nosliece uz depresiju. Bet nevienam Dieva bērnam nevajadzētu būt tam pakļautam, un mēs varam būt brīvi no tā. Eksistē vairāki iemesli depresijai, no kuriem mums nevajag būt atkarīgiem. Visiem, kas zina Dievu un kalpo Viņam, vajag izlemt priekš sevis nenonākt depresijas darbības iespaidā. Protams, depresija var būt ķīmiskā disbalansa rezultāts, taču, ja ar jums tā ir noticis, tad- aicinu izlabot šo situāciju. Mēs nevaram redzēt pasauli vai cilvēkus tādus, kādi viņi ir, ja skatāmies cauri depresijas prizmai. Tas ir nopietns šķērslis pravietiskai atklāsmei, ko vajag pārvarēt.
Kad pirmo reizi izlasīju Jesajas 6: 3, kur Serafi dienu un nakti atkārtoja: "Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!", es nevarēju neuzdot sev jautājumu, kā viņi var tā runāt, kad visa zeme piepildīta ar kariem, badu, cietsirdīgu apiešanos ar bērniem, un ciešanām. Es jautāju Dievam par to, un Viņš atbildēja, ka šie Serafi varēja tā runāt tāpēc, ka viņi bija Viņa klātbūtnē. Kad mēs atrodamies Viņa klātbūtnē, mēs neredzēsim neko, izņemot viņa godību. Tieši tad es izlēmu, ka augstāk par visu meklēšu to, lai atrastos Viņa klātbūtnē.
Protams, tas nenozīmē, ka esot Viņa klātbūtnē, tad mēs neredzam visu to ļaunumu, kas notiek uz zemes, bet mēs redzam Dievu, kas ir daudz lielāks par visu to, un Viņš, gala rezultātā, ievedīs visu varenā un godības pilnā finālā. Dzīvība ir stiprāka par nāvi. Patiesība ir spēcīgāka par jebkuriem meliem. Dzīvība un patiesība svinēs uzvaru.
Vienu no pravietiskā aicinājuma spēcīgākajiem piemēriem mēs redzam Eceķiēla grāmatā 37.nodaļā, kad šim pravietim vajadzēja ieraudzīt ārkārtīgi lielu armiju sausos kaulos, un viņam vajadzēja pravietot šiem kauliem tikmēr, kamēr tie kļuva par tādiem, uz ko viņi bija aicināti. Kad mēs redzam tikai cilvēka problēmu vai vienkārši to stāvokli, kurā viņš atrodas, tad mēs neredzam pravietisko problēmas risinājumu, un tad mēs esam nožēlojama pravieša līdzība. Mūsu mērķis ir redzēt cilvēkus, pilsētas, draudzes, un reizēm arī notikumus tādus, kādi tie ir aicināti būt, un pravietot viņu dzīvēs dzīvību, līdz viņi kļūst par tādiem, par kādiem ir aicināti būt.
Romiešiem 14: 17 mums teikts, ka Dieva Valstība ir „taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” Ja mēs darīsim to, kas ir taisns Dieva acīs, tad sajutīsim mieru un prieku, neatkarīgi no tā, kas notiek ap mums visapkārt. Tas nenozīmē, ka mēs paliekam nejūtīgi pret citu ciešanām, bet mēs zinām risinājumu katrai cilvēciskai problēmai. Kurš var atturēties no prieka, kad zina Viņu? Tie nav maldi- tā ir absolūta realitāte, augstākā patiesība, kurā mums vajag staigāt.
Ja mēs sākam izjust bailes, nemieru vai depresiju, gandrīz vienmēr tas ir rezultāts tam, ka mēs skatāmies uz sevi vai apstākļiem, bet nevis uz Viņu. Tas ir rezultāts tam, ka mūsu skatiens vairs nav vērsts uz Jēzu. Pēteris gāja pa ūdens virsu, un, kamēr viņa skatiens bija vērsts uz Jēzu, viņš gāja, bet, tiklīdz viņš pievērsa skatienu viļņiem, tā sāka slīkt. Neslīkstiet! Skatieties uz Jēzu.
Ja mēs atrodamies Viņā un dzīvojam mierā, un Dieva Valstības priekā, bet pēc tam, pēkšņi, sākam izjust depresiju vai bailes, tad mums vajag noteikt, kas ar to cieš. Atcerieties par to, ka Jēzus nekad nedarīja neko, ko neredzēja pie Tēva, un arī mums ir jādara tas pats. Kad mēs redzam kaut ko, tas nozīmē, ka mums ir dota vara pār to. Vēlāk mēs pētīsim šo jautājumu dziļāk, taču tā ir patiesība. Pat tad, kad Jēzus redzēja sievas pie akas piecus vīrus, jūs varat būt pārliecināts,, ka tad, kad Viņš aizgāja projām, viņa saņēma dziedināšanu no iemesla tam, kas neļāva viņai iegūt ģimeni saskaņā ar Dieva standartiem. Mums netiek atvērta zināšana par citu cilvēku stāvokli vai viņu problēmām tikai tam, lai atstātu uz viņiem iespaidu ar mūsu pravietiskajām dāvanām, bet tam, lai palīdzētu viņiem dziedināties.
Rick Joyner „MorningStar Ministries”
Diānas Kirsanovas tulkojums.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-05-12-4896
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
