Bobs un Bonnija Džonsi
Nesen sapnī man [Bonnijai] tika pateikts: „ejam skatīties ziloni!” Kad sāku izpētīt šo frāzi, atradu, ka tā ir amerikāņu frāze, kuras izcelsme meklējama 19. gs. beigās. Meksikāņu- amerikāņu kara laikā mistiskais zilonis bija ārkārtīgi populārs veids kā izrādīt spēcīgas emocijas. Tajā vēsturiskajā laikā cilvēki nebija paraduši redzēt eksotiskus dzīvniekus. Frāze „redzēt ziloni” sākotnēji nākusi no Filadelfijas teātra izrādēm 1848.gadā. Uzvedumam bija vajadzīgs zilonis, taču nebija tuvumā nekādu cirku, tāpēc bija izlēmuši izveidot maketu, kurā ievietoja cilvēku, lai tas šo ziloni vada. Publikai tas ļoti iepatikās. Par nelaimi, šis cilvēks reiz bija tā piedzēries, ka zilonis iekrita orķestra bedrē. Skatītāji uzsprāga smieklos un jokos. „Jūs redzējāt ziloni?”. Emociju juceklis kopš šī notikuma radīja frāzi „redzēt ziloni” un no šīs skatuves tā izplatījās pateicoties pionieriem, kas ceļoja uz rietumiem.
Ar ziloni saprot milzīgu daudzumu zelta, kā dēļ pionieri devās uz rietumiem, sava sapņa par labāku dzīvi un uzplaukuma meklējumos. Tā bija cerību aina. Daudzi cilvēki ticēja, ka ir redzējuši daļu no ziloņa, laikā kad citi tikai iztālēm viņu pamanījuši. Kāds neredzēja ziloni, pameta cerību un mira ceļā. Citi turpināja ticēt, kaut bija kļuvuši vāji un zaudēja spēkus grūtajā ceļā. Viņi turpināja virzīties uz priekšu cerībā, ka viņu sapnis piepildīsies. Viņi cerēja uz kaut ko, ko varēja iztēloties vien savā prātā.
Redzēt Jēzu!
Man vienmēr ir patikuši ziloņi, bet manā sapnī šis zilonis izskatījās neparasti un tajā pašā laikā tas bija ļoti skaists. Es sapratu, ka zilonis bija Jēzus un es ticu, ka tas bija uzaicinājums mums atnākt un paskatīties uz Viņa seju un redzēt mūsu Ķēniņa skaistumu.
„Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu.” (Jesaja 53: 2).
Mums ir daudz lielāka cerība. Kristus ir mūsu vienīgā Cerība un mūsu slava un godība. Ienaidnieks pastāvīgi cenšas novērst mūsu fokusu uz mūsu piecu dabisko jūtu apmierināšanu. Tādā veidā mēs uzbarojam tumsas valstību tā vietā, lai slavētu gaismas valstību.
„Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām” (Kolosiešiem 3: 2).
Šajā laikā, šajās dienās mēs izlemjam, kam mēs kalpojam [Jozuas 24: 15]. Es ticu, ka mēs atrodamies uz varenākās Dieva godības izliešanās sliekšņa, kāda vēl nekad nav bijusi piedzīvota, un mums ir jādomā par augstāko, mums jāmeklē augstākā gudrība un Dieva godība.
Kristus ir „vislielākais zilonis”, ko Dievs ir novietojis uz šīs zemes. Viņš ir mūsu Cerības vīzija, mūsu pārliecība, mūsu zelts un mūsu godība. Kaut arī mēs neredzam Viņu ar dabiskajām acīm. Mēs turpinām fokusēties uz Viņu mūsu garīgajā ceļojumā. Neskatoties uz bezcerību ikvienā situācijā, mēs vēršam savu skatienu uz Viņa skaistumu un Viņam sekojam. Daži no mums ir redzējuši vien Viņa godības atspīdumu un vairs nav gribējuši ko citu. Ir laiks tagad ieraudzīt Jēzu vaigā. Ejam skatīties Jēzu un pieņemt Viņa apbrīnojamo žēlastību!
Šī ir jaunas dzīves pirmā diena.
Bobam sapnī tika parādīts, kā liels daudzums jauniešu atnāk pie viņa ar jautājumiem un viņš viņus ved pie milzīgas Bībeles plauktā. Viņš deva viņiem lasīt no Bībeles, lai saņemtu atbildes. Mums ir jābaro ar Vārdu pašiem sevi, lai saņemtu garīgo lietu sapratni. Mums jāglābjas caur Dieva Vārda lasīšanu; bet tagad mums vajag virzīt sevi uz vārda lasīšanu, lai attīstītu savus garīgos muskuļus un stiprināt savu ticību. Ticība nāk no dzirdēšanas, bet dzirdēšana no Dieva Vārda [Romiešiem 10: 17].
„Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti” [1. Pētera 2: 2].
Jauni cilvēki meklēja absolūtu un vienīgais absolūts ir Kungs Jēzus Kristus. Jaunieši meklē atbildes un atbildes ir rakstītas Dieva Vārdā. Jo vairāk tu audz Dieva Vārda „logos”, jo vairāk nobriest tavs garīgais cilvēks.
Boba nāvējošajā piedzīvojumā 1975.gadā, viņam tika pateikts, ka vairums no nākamās pļaujas būs jaunieši. Viens miljards dvēseļu tiks pļauti ļoti īsā laikā. Reiz viņi sāks lasīt Dieva Vārdu un sasniegs sapratni; tas būs jaunas dzīves sākums. Dzīvais vārds kļūs par viņu daļu un viņus vadīs. Šis ir laiks Kristus Miesai virzīties Gara briedumā. Lielu pārmaiņu laiks, kad atklāsies pieckārtīga kalpošana.
Lūk, ceļš! Ejiet pa to!
„Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! - kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi”. (Jesajas 30: 21).
Ne kā pionieri, kas devās uz rietumiem daudzus gadus, mistiskā ziloņa meklējumos, kas dotu viņiem cerību uz uzplaukumu, mēs meklējam Kristu- mūsu apskaidrošanas cerību [Kolosiešiem 1: 27]. Mēs sekojam vienīgajam patiesajam Dievam, esam vadīti ar Viņa Svēto Patiesības Garu. Mēs nekad nepadosimies un nepagursim. Bet sekosim Viņa balsij. Visas Viņa atbildes ir „jā” un „āmen” [lai piepildās- tulk. piez. I.K.] cilvēkiem, kas Viņam seko.
Bob and Bonnie Jones
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-07-06-5081
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
