3.nodaļa
Radot Dziedinošu Vidi
„Un Tā Kunga spēks bija Jēzum, ka Viņš varēja dziedināt.”
(Lūkas ev.5:17)
Viena no mūsu „Dziedināšanu Istabu” brīvprātīgajām kādu dienu atnāca pie manis, lai pateiktu, ka viņa ir ievērojusi, ka viņas problēmas ar astmu ir mazinājušās. Viņa kopa māju, un, lai gan tur bija daudz putekļu visapkārt, viņa necieta nekādas kaitīgas reakcijas. Patiesībā neviens ar viņu par to nebija lūdzis, bet viņa juta, ka tikai atrašanās dziedināšanai pareizā vidē noveda pie šādas atraisīšanas. Nesen es dzirdēju no vienas citas Dziedināšanas Istabas, ka tur bija kāds vīrs, kurš tur atradās tikai, lai paskatītos, kas tur notiek, kamēr viņa draugam tika kalpots, un viņš attapās, ka viņš ir dziedināts, vienkārši tur sēžot, nevienam par viņu nelūdzot vai kā citādi kalpojot.
Iepriekšējā nodaļā mēs ievērojām, ka liela daļa šķēršļu dziedināšanai ir korporatīvā līmenī, tātad ir nepieciešami, ka mēs radam korporatīvu vidi, kas veicina dziedināšanu, ja mēs vēlamies būt efektīvas dziedinošas sabiedrības.
Agrīnā draudze skaidri liecināja par dažām ievērojamām dziedināšanām un brīnumiem. Dažas no atslēgu iezīmēm, ko mēs redzam jaunpiedzimušajā draudzē Apustuļu darbu grāmatā ir sekojošas:
- ĪPAŠA, NEPARASTA SLAVA: „Tad tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku, un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu.” (Lūkas ev.24:52-53) Tā bija mācekļu reakcija uz redzēto Augšāmcēlušos Kristu.
- NEPARASTAS LŪGŠANAS: Apustuļu darbos 1:14 teikts: „Viņi bija vienprātīgi neatlaidīgā Dieva lūgšanā...” Mēs redzam agrīnos kristiešus nodevušos patstāvīgai lūgšanai par apsolītā Svētā Gara izliešanos.
- IZCILA MĀCĪBA: „un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai” (Apustuļu darbi 2:42). Apustuļi pasniedza mācību, kas drīzāk bija atklājoša un pārveidoja dzīves nevis mēreni informēja prātus.
- ĀRKĀRTĒJA DEVĪBA: Apustuļu darbos 2:44-45 teikts, „bet visi ticīgie turējās kopā un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.” Viņi bija dāsni ļaudis savā došanā.
- SAGAIDOT BRĪNUMUS: „Visus pārņēma bijība, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.” (Apustuļu darbi 2:43). Zīmes un brīnumi bija nepārprotamas iezīmes agrīnajā draudzē.
- AIZRAUJOŠA LIECĪBA: Apustuļu darbu 4:20 Pēteris un Jānis pasludina, „jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Šie ticīgie deva liecību par Dieva darbību caur savām dzīvēm. Daudz kas no viņu sludināšanas un liecināšanas bija par to, ko cilvēki bija tikko redzējuši un dzirdējuši.
- EKSPLOZĪVS PIEAUGUMS: Apustuļu darbos 2:47 apliecināts, „Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos.” Iepriekš minētās sešas draudzes dzīves iezīmes sadarbībā ar Svēto Garu, panāca varenu izlaušanos un daudzu pievēršanos pie Tā Kunga.
Par šīm jomām es komentēšu šajā un arī citās nodaļās. Ja mēs vēlamies pieredzēt tos pašus ievērojamos augļus un izaugsmi un radīt līdzīgu vai pat vēl lielāku triecienu mūsu tagadējai pasaulei, tad es ticu, ka mums šīs iezīmes ir jāpadara arī par mūsu draudzes dzīves iezīmēm.
Priekšnoteikums aizlūgšanas lūgšanai.
Kad Jēzus iegāja Jeruzālemē neilgi pirms Viņa apcietināšanas un krustā sišanas, Viņš sacēla visu pilsētu un padarīja templi par Savu pirmo pieturvietu. Un Jēzus iegāja Templī un izdzina laukā visus, kas Templī pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus un saka tiem: „Ir rakstīts: Manam namam jābūt lūgšanas namam, - bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni. Un akli un tizli nāca pie Viņa Templī, un Viņš dziedināja tos. Bet, kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnuma darbus, ko Viņš darīja un dzirdēja bērnus Templī kliedzam un saucam: Ozianna Dāvida dēlam! - tad tie apskaitās.” (Mateja ev. 21:12-15)
Viņš atklātā veidā iztīrīja Tempļa pagalmus, pasludinot, ka šai vietai jābūt „lūgšanas namam.” Ir interesanti redzēt reakcijas uz šo rīcību. Bez šaubām, ka tirgoņi un naudas mijēji bija ļoti pārsteigti un neapmierināti par Viņa rīcību.
Reliģiskie vadoņi bija sadusmoti un aizvainoti, kamēr bērni dziedāja slavu un aklie, tizlie un izstumtie nāca un tika dziedināti. Slava un lūgšana – pirmā iezīme no Apustuļu darbu grāmatas saraksta – bija un joprojām ir pamata prakses dziedināšanas atraisīšanai. Ecehiēla 47. nodaļā dzīvības upe, kas atraisa dziedināšanu, plūst no Tempļa svētnīcas, slavēšanas un lūgšanas vietas. Dziedināšanas kalpošanai ir jātiek piesātinātai lūgšanā. Visu mūsu „Dziedināšanas Istabu” prakse ir pavadīt stundu pielūgšanā, Dieva slavēšanā, klausoties Viņā, saucot uz Viņu, pirms mēs atveram durvis. Arī šeit slava bija ekstravaganta – reliģiskie ļaudis domāja, ka tas ir pār mēru – bērniem saucot „Hosanna.” Daži šodien kritizē citu entuziasmu kā „tas ir pār mēru.” Bet es uzdotu jautājumu: pār, kādu mēru? Pēc kāda standarta mēs to mēram? Tie, kam ir šī bērniem līdzīgā ticība un nodošanās, kas novērtē arvien vairāk to, ko Dievs ir darījis viņiem, slavēs Viņu īpaši. Nodibināt lūgšanas namu, prasa neparastu piepūli. Tas nozīmē sniegt prioritāti un ieguldījumu attīstīt personīgu un korporatīvu lūgšanu dzīvi. Tas sākas kambarī, jo tie ir tie, kas attīsta tur lūgšanu, kas lūgs ar spēku un efektīgas lūgšanas publiski.
Kas ir aizlūgšana un kā to var attīstīt?
Ir vairāku veidu lūgšanas vai tas, kā lūgties un aizlūgšana ir viens veids (citi var būt definēti kā personīga lūgšana, lūgumi, pielūgsme, pateicība, Bibliska meditācija, klausīšanās lūgšana, mērcēšanās lūgšana utt.) Aizlūgšana ir stāvēt plaisā starp to, kā lietas notiek Debesīs un kā tās ir uz zemes – ir vairāk kā dzīves veids nevis, tikai lūgšanas veids. Aizlūgšana var sevī ietvert vairākas cita veida lūgšanas. Var teikt, ka aizlūgšana nav tik daudz, kaut kas, ko tu vari darīt, bet tas, kas tu esi un vieta, ko tu pārstāvi – vieta starp Debesīm un zemi. Kad šķiet, ka lūgšanas paliek neatbildētas, tad tam ir sakars vairāk ar to, ka neesam pilnībā ieņēmuši savu vietu procesā, nevis, ka Dievs mūs ignorētu vai atteiktu mums.
Dažas atslēgas, ko saprast:
(1) Mūsu aizlūgšanām būtu jābūt žēlastības motivētām un nevis vainas. Pārāk daudz ticīgo ir jutušies, ka viņiem ir jālūdz vairāk, un ir panākts, ka viņi jūtas nepiemēroti lūgšanā. Tas liek viņiem sevi virzīt no nepareizas motivācijas vai arī padoties. Nē, mums ir jābūt Dieva labestības motivētiem un Viņa žēlastības vestiem. Tas ir tad, kad mēs vispirms pavadām laiku pielūdzot un apbrīnojot Viņu, kad mēs ieejam aktīvajā žēlastības vadītajā lūgšanā.
(2) Mums ir jālūdz kā Viņa līgavai, nevis atraitnei. Līdzībā Lūkas ev. 18:1-8 Jēzus saviem mācekļiem māca lūgt un nepagurt. Šai stāstā Viņš salīdzina Dievu, labo Tēvu ar bezrūpīgu tiesnesi. Lai gan parasti tas ir skaidri redzams, daudzi neierauga, ka visa līdzība ir pretstatos, ka atraitne tiek salīdzināta ar mums kā līgavu. Kā mēs varam būt atraitne, kad Jēzus ir dzīvs? Mums ir jāpārstāj lūgties kā nabaga ubagojošai atraitnei un jāsāk lūgt ar pārliecību kā līgava, kas iekustina Dieva sirdi.
(3) Ja mēs vēlamies lūgt efektīgi pārdabiskā veidā, tad mums ir jāmācās daudz lūgt Garā. „Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.” (Efeziešiem 6:18 un arī Rom. 8:26).
Ir svarīgi lūgt Garā un ar Garu, lai atturētu sevi lūgt no pašpaļāvīgām lūgšanām. Ir arī tik ļoti noderīgi lūgt Garā, tai skaitā lūgt mēles, jo mūsu miesa tik ātri nogurst un ir viegli iztraucējama lūgšanas vietā (vismaz tā ir mana pieredze!). kad mēs lūdzam Garā un lietojam Gara dāvanu runāt mēlēs, tad tas ir mūsu gars, kas lūdz. Mūsu miesa un dvēsele dabiski tiek pasaules lietu vilinātas, tai pašā laikā mūsu atjaunotais gars ir Dieva Debess Valstības lietu vilināts. Ja tu neesi saņēmis dāvanu runāt mēlēs, vienkārši lūdz Tēvu atraisīt tevī šo dāvanu, tici un tad esi gatavs ļaut tai izpausties (Lūkas ev.11:5-13)
Aizlūgšanas pamatprincipi:
Sekojošā lūgšanas forma vai modelis var tikt vienādi lietots gan personiskā, gan korporatīvā lūgšanas laikā.
- Skaties Tā Kunga jaukumu.
„Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” (Psalms 27:4)
Ko mēs domājam ar „Viņa jaukuma uzlūkošanu?” Viņa skaistums ir Viņa apzīmējumu kombinācija. Mums ir jānovērtē un jāapbrīno Jēzus Kristus personu, Viņa raksturu, Viņa vārdus un darbības. Tā Kunga skaistums ir nebeidzams un apbrīnojams un tomēr mēs varam bīties no šādas tuvības ar Dievu. Mēs vieglu sirdi steidzamies savās dzīvēs un pat lūgšanas laikā, nepavadot laiku, lūkojoties uz Viņu. Kāpēc? Liekas, ka tam ir saknes bailēs, kas nāk no mazvērtības un bailēs no atstumšanas. Taču Jēzus ar to tika galā un mums ir jāzina, ka „Tas Kungs par mums tīksminās un ir atbrīvojis mūs, lai mēs tīksminātos par Viņu” (Cefanjas 3:17 un Jesajas 62:2-4).
Kādēļ šī uzlūkošana ir tik svarīga?
Ja vien mēs apzinīgi neuzlūkosim To Kungu mēs tiksim novirzīti ar daudz citām lietām, bet mums lūkojoties uz To Kungu mēs tiekam aizvien vairāk pārvērsti Viņa līdzībā (2. Korintiešiem 3:18). Kamēr mēs lūkojamies Viņā, mēs neko citu nevaram, kā vien būt Viņa iespaidoti un Viņš uzliek Savu ietekmes (zīmi) uz mums. Tādēļ, nonākot pie aizlūgšanas, ir ļoti svarīgi veltīt laiku Tā Kunga kā brīnuma un Viņa varenības uzlūkošanai, lai iegūtu patiesas un efektīgu perspektīvu.
Kā mums ‘uzlūkot Tā Kunga jaukumu’?
Padarīt to par prioritāti. Veltīt laiku. Saņemt atbrīvošanu no jebkādām traucējošām bailēm. Lietot Rakstus, meditēt par Tā Kunga kā personas vārdiem. Lūdz Svētajam Garam, lai Viņš dod atklāsmi no Tā Kunga (Efeziešiem 1:17), lai Viņu vairāk iepazītu. Tad sāc izpaust apbrīnu, pielūgsmi, mīlestību un nodošanos Viņam. Atļauj tam tevī uzvirmot un pārplūst īpašā slavā. Sāc izbaudīt Tā Kunga klātbūtni pat, ja iesākumā tā ir maz jaušama. Tas radīs atšķirību un, kad tu dzīsies pēc Viņa vaiga šādā veidā, tad tā Kunga uzlūkošana kļūs par lielāku realitāti tavā dzīvē.
- Iegūstot atklāsmi.
(Atklāsmes gr.4:1-2; Lūkas ev. 10:38-42; Jāņa ev. 15:15- 16).
Vēstulē Romiešiem 8:26 Pāvils saka, „jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā, bet pats Gars aizlūdz par mums…” Liels šķērslis lūgšanai ir mūsu pieņēmumi. Ir ļoti svarīgi, ka mēs pavadām ievērojamu laiku klausoties uz To Kungu un ļaujot Viņam mūs virzīt cauri garīgajam ieskatam un saprašanai (Kolosiešiem 1:9). Pauls Birheimers (Paul Bilheimer) teica, „Patiesa lūgšana sākas Dieva sirdī”
Atklāsmes gr. 4:1-2 mēs atrodam atvērtas durvis, runājošu balsi un aicinājumu – „uzkāp šurp” – un atklāsme – „Es rādīšu tev.” Jēzus ir atvēris ceļu, mums tuvoties Debess tronim. Tajā vietā Dievs runā un kā Jesaja mēs varam noklausīties Debess sarunās un piedāvāt sevi Viņa mērķiem ( Jesaja 6:1-8). Viņš mūs aicina iet augstāk, neiekārtoties tur, kur esam, bet ieiet tālāk atklāsmes dimensijā, jo Dievs vēlas mums rādīt lietas, par kurām mums vajadzētu aizlūgt.
Lūkas ev. 10:38-42 mums ir cits attēls, nevis no Debess Troņa telpas, bet no vienkāršas istabas parastā mājā. Mēs redzam Mariju, sēžam pie Kunga kājām un klausoties Viņa vārdos. Viņa atsakās tikt traucēta, atšķirībā no viņas māsas Martas, jo Marija bija izvēlējusies labāko, vienīgo lietu, kas vajadzīga. Tāpat mēs, varam sēdēt pie Jēzus kājām, gaidot, vērojot un klausoties, lai saņemtu vārdu virzienam un norādījumiem.
Pēc tam Jāņa ev. 15:15-16 mēs redzam draudzības ilustrāciju. Jēzus mūs sauc par Saviem draugiem. Mums vajag attīstīt šo draudzību un lūgt, izejot no šīm attiecībām. Šeit mēs atrodam, ka Viņš mums dara zināmu visu, ko Viņš ir no Tēva mācījies (Jāņa 16:12-15). Mēs arī atklājam, ka esam izraudzīti un izredzēti nest augļus, un, kā mēs pieņemam un dzīvojam tajā, tad Tēvs mums dos visu, ko lūgsim Jēzus Vārdā.
Pa kādiem ceļiem nāk šī atklāsme?
Tā var atnākt sapņos, vīzijās, caur Rakstiem, no eņģeļiem, caur iekšējiem pamudinājumiem, vārdiem un vēl. Mums ir jātic atklāsmēm un ir jāgaida tās. Dievs vēlas atklāt mums lietas, mūs ievedot Viņa gribas notikšanā uz zemes kā Debesīs, procesā.
3. Pasludinot Dieva Vārdu un Gribu.
Pasludināt, nozīmē darīt zināmu vai skaidri atklāt (dažreiz ņemot vērā pretrunas); oficiāli pasludināt, apliecināt, neapšaubāmi apliecināt, darīt zināmu, atklāt un parādīt. 1.Laiku 16:24 teikts, „Vēstiet citām tautām Viņa godu, un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus.” Un Jesaja 42:9 teikts, „Redzi, agrākie pavēstījumi ir piepildīti, Es jums dodu jaunus, un, pirms tie piepildās, Es jums tos pasludinu.”
1.Pētera 2:9 teikts, „Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.”
Pasludināšanā ir spēks. Kad mēs satveram Dieva Vārdu un Gribu (atklāsmi), mums tā ir jāpasludina skaļi. Mums to pasludinot, aug ticība un ticībai augot, mēs to pasludinām arvien vairāk bez šaubām. Tam, protams, ir jābūt pamatotam tajā, ko Dievs saka „logos” vārdā (Svētajos Rakstos) vai Viņa „rhema” Vārdā („izrunātajā” pravietiskajā). Mēs nevaram vienkārši kaut ko pasludināt un sagaidīt no tā augļus.
Kad mēs Dieva vārdus apliecinām skaļi, tiek atraisīta ticība un notiek piepildīšanās process: ticība dzird (Romiešiem 10:17); ticība redz (1.Mozus 13:14-15); ticība runā (apliecina) (Romiešiem 10:10; 2.Korintiešiem 4:13); ticība nepadodas (Romiešiem 4:18-21); un ticība saņem (Marka ev. 11:24). Kas tiek atraisīts Debesīs (Dievs to pasludina), mums ir jāatraisa uz zemes, to apliecinot.
- Izsaucot Apsolījumus.
Romiešiem 4:17 teikts, „… tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.” Kad mēs satveram atklāsmi, ko Dievs dod un pasludinām to skaļi, tad mums tajā ir jāstāv un jāizsauc uz zemes tās augļu nešanu (šeit ticība ir neatlaidīga). Mums ir jānosauc tas, kā vēl nav (mūsu pasaules realitātē), it kā tas jau būtu, jo tas jau ir Dieva debess realitātē. Mēs to redzam piemērā ar Eliju uz Karmela kalna 1.Ķēniņa 18:41-45.
Tur bija ilgs sausums zemē, kad Elija pravietoja par lielām lietus gāzēm. Taču, nebija neviena mākoņa debesīs. Elija bija to redzējis Debess Valstībā (garīgā sfērā); Viņš bija dzirdējis lietus līšanas skaņu, un nenovirzās no kursa tās situācijas dēļ, kas ir uz zemes. Viņš sūta savu kalpu septiņas reizes, lai tas lūkotos pēc mākoņiem, kamēr viņš pats aizlūdz izsaukdams, lai notiek uz zemes, kā tas jau ir Debesīs, kas jau ir Tā Kunga pasludināts. Visbeidzot, mākonis, plaukstas lielumā parādās debesīs. Tas ir kā pirmie augļi, kurus mēs redzam, kas liecina par lielāku piepildījumu, kas pēc tam seko.
Kā mums ‘izsaukt lietas’?
- Tici tam, ko Dievs ir apsolījis – nesvārsties, bet esi pilnībā pārliecināts (Romiešiem 4:20-21).
- Zini, ka Debess realitāte (neredzamā sfēra) ir varenāka par šīs pasaules realitāti (redzamā sfēra).
- Atgādini Dievam par Viņa apsolījumiem (Viņš neaizmirst, bet tā darīt ir Bībeliski).
- Izsauc šīs lietas ar noteiktu neatlaidību.
- Ierindo savu dzīvi apsolījumos, pirms tie ir piepildījušies.
- Lūdz Bībeliskas Lūgšanas.
Tā ir ļoti svarīga prakse, lūgt no Rakstiem Dieva iedvesmotus vārdus nozīmē, ka mēs vienmēr zinām kaut ko, ko lūgt un mēs tad esam vienisprātis ar Svēto Garu. Ir daudzas ļoti svarīgas lūgšanas Rakstos, piemēram, Psalms 85: 4-7; 86: 11-13; 144: 5, 8; Jesaja 64: 1-2; Mateja ev. 6: 9-13; 9: 38; un apustuļu lūgšanas par draudzi kā Apustuļu darbi 4: 29-30; Romiešiem 15: 5-6;15: 13; Efeziešiem 1: 17-19; 3: 16-19; Filipiešiem 1: 9-11; Kolosiešiem 1: 9-13; 1.Tesaloniķiešiem 3:11-13; 2.Tesaloniķiešiem 2:16-17; 3:1-5.
Šīs visas ir atslēgu lūgšanas draudzes veidošanai un nobriešanai un mēs esam sapratuši, ka Apustuļu darbi 4:29-30 ir sevišķi svarīga lūgšana, ko lūgt, lūdzot par dziedināšanas un brīnumu izlaušanos. Es tevi iedrošinātu labi iepazīt šīs Bibliskās lūgšanas – iemācoties dažas no galvas un lūgt par draudzi, draudzi savā pilsētā un tautās. To darot regulāri, nebaidies no atkārtošanās – ir vajadzība turpināt prasīt, un, to darot, tu attīstīsi šīs lūgšanas savai situācijai, beidzot pārvēršot to par pielūgsmi, pateicību un dziesmu, zinot, ka Dievs atbildēs uz Sava Vārda lūgšanām.
- Vedot Cilvēkus pie Jēzus Kājām.
Mateja ev. 15:30 mums teikts, „Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citus un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos.” Evaņģēlijos mēs lasām par cilvēkiem, kas tiek nolikti pie Jēzus kājām vai personiski vai pēc citu lūguma, atbrīvošanai (Marka ev.7:25); dziedināšanai (Lūkas ev. 8:41); un piecelšanai no mirušajiem (Jāņa ev. 11:32).
Tomēr ir svarīgi par slimajiem lūgt personiski klātienē, kad to varam, vienmēr tas nav iespējams. Dažreiz mēs viņus varam tikai pacelt pie Jēzus kājām no attāluma vai pēc pilnvarojuma lūgt ar draugu vai radinieku. Tiem, kas prasa mēs arī sūtām lūgšanu drānas, par kurām ir lūgts, un ir svaidītas ar eļļu. Tā rezultātā ir daudz liecības par dziedināšanām (Apustuļu darbi 19:12). Tikpat svarīgi ir, ka mēs tos kam klātienē kalpojam dziedināšanai paceļam aizlūgšanā.
Kāda sieviete 32 gadu vecumā, kurai bija diagnosticēti audzēji aknā un prognozēti 9 atlikuši mēneši, ko dzīvot, atnāca pie mums uz Dziedināšanas Istabu. Dievs vairākās jomās viņu ļoti spēcīgi aizskāra Dziedināšanas Istabā – viņa bieži juta roku uz sava ķermeņa, bet neviens no komandas viņai nebija pieskāries. Vēlāk slimnīcas analīzes uzrādīja, ka nav palicis neviens audzējs. Esmu pārliecināts, ka atslēga tam bija, ka daudzi no viņas draudzes patstāvīgi aizlūdza par viņu.
- Roku pacelšana – apklājot un paceļot vadītājus un strādniekus.
2.Mozus 17:8-16 mēs atrodam Izraēliešus ieskautus kaujā ar Amalekiešiem. Mozus aizlūgšana uz tuvējo pakalnu bija būtiska kaujas iznākumam. Kaujai turpinoties, Mozus pagura, un tādēļ Ārons un Hūrs turēja paceltas viņa rokas, sniedzot uzvaru Debesīs, kas panāca uzvaru zemes kaujas laukā.
Amalekieši bija tie, kas apkaroja vājākos un nogurušos (5.Mozus 25:17-18); un vēlāk sirojot izlaupīja un iznīcināja Izraēliešu ganāmpulkus (Soģu 6:3-4). Šodien darbojas tas pats gars, un ir svarīgi, ka mēs apklājam vājos un pasargājam pļauju.
Ir arī svarīgi, ka mēs lūdzam par strādniekiem Dieva pļaujā (Mateja ev.9:38). Mums ir jālūdz To Kungu izsūtīt (burtiski izgrūst vai izmest) strādniekus pļaujas laukā. Būdami izgrūsti, šiem strādniekiem ir nepieciešams būt apklātiem lūgšanā un jāpatur viņu rokas paceltas, lai uzturētu viņus spēcīgus, kaujai. Tas ir nepieciešams daudzās kalpošanas jomās arī dziedināšanas un atbrīvošanas jomā, kad mēs ņemam atpakaļ to, ko ienaidnieks nozadzis.
Steven J. Anderson "Healing Rooms Scotland" direktors
No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs
