Džons Pols Džeksons
Tieši tāpat, kā nav neviena, kas piedzimtu nobriedis dabiskajā pasaulē, nav arī piedzimtu nobriedis garīgajā. Mēs nesākam savu startu, dzirdot no Dieva pilnīgā veidā. Tā vietā, mēs sākam kā bērni, kam ir spēja dzirdēt Viņa balsi. Pēc tam, tādā mērā, kādā mēs Viņā pieaugam, vārdi no cilvēka kļūst mazāki (tie, ko uzskatām no Dieva), un Dieva vārdi palielinās (kas patiesībā ir no Dieva). Mēs sākam būt vairāk līdzīgi Viņam, vairāk runāt, kā Viņš, un rīkoties tā, kā rīkojas Viņš. Mēs dodam cerību tāpat, kā Viņš mums dod cerību. Mēs sākam dzirdēt Viņu arvien skaidrāk.
Tajā pašā laikā, Dievs ir pacietīgs pret mums, kad atrodamies brieduma procesā. Viņš ir labs Tēvs, un Viņš mīl mūs tur, kur mēs atrodamies.
Dievs nav mūsos vīlies.
Pirms vairākiem gadiem, kad mans dēls vēl bija mazs zēns, viņš sagribēja vadīt manu mašīnu. Es, protams, negribēju, lai viņš vada manu mašīnu, bet es nesadusmojos uz viņu par to, ka viņš ir pārāk jauns, un es, protams, nevīlos viņā- vienkārši, vēl nebija pienācis laiks viņam vadīt manu mašīnu.
Daudziem no mums ir visai vājš priekšstats par Dieva sirdi attiecībā uz mūsu brieduma pakāpi. Mums šķiet, ka Viņš ir mūsos vīlies, un mēs domājam, kaut ko līdzīgi šim: „” O! Es patiešām vēlos, lai Viņš lieto mani, bet- es izgāzu to, ko Viņš lika man izdarīt. Kā Viņš var lietot mani, ja visu daru kā pagadās? Man nav izpratnes par to, ko daru, un es nesaprotu, kā Viņš var lietot mani tieši tagad”.
Taču Dieva sirds nav tāda. Viņš nav vīlies. Tā vietā Viņš saka: „Uzgaidi mirkli. Te ir brieduma līnija, un tas ir viss, ko Es tevī meklēju. Es gribu, lai tu nobriesti. Es nedusmojos, ka neesi nobriedis- tev vēl nav jābūt nobriedušam! Eksistē process”.
Ceļš uz briedumu.
Dievs izveidoja brieduma procesu kā instrumentu, lai palīdzētu mums, nevis, lai mums traucētu. Process pati par sevi ir ļoti noderīga lieta, un ir ļoti svarīgi, lai mēs saprastu, ka Dievs pieņem mūs tur, kur mēs atrodamies, šī procesa laikā. Mūsu Tēvu iepriecina tas, ka mēs cenšamies izdzirdēt no Viņa. Viņš zina, ka būs laiks, kad mēs visu sabojāsim, - un visi reiz izdzirdēsim no Viņa skaidrāk, ja tagad nepadosimies.
Dzīvē viss sākas nenobriedis un aug, ar laiku kļūst arvien nobriedušāks. Dievs sagaida „zaļumu”, un Viņš zina, ka mēs atrodamies procesā.
No šīs saprašanas rodas alkas uzzināt vairāk, kas liek augt mūsu ticībai un cerībai. Kad mūsu cerība un ticība palielinās, mums ir vēlēšanās attīstīties, augt, lai kļūtu par ko lielāku, un tāpēc mēs uzsākam meklējumus, lai mācītos. Mēs vairāk meklējam Dievu, un sākam meklēt veidus, lai uzzinātu, ko Viņš dara, kas Viņš tāds ir, un kā mēs varam vairāk Viņā iemīlēties.
Mums vajag atbrīvoties no mūsu bailēm neveiksmes priekšā un no bailēm pievilties. Dievs pastāvīgi apmāca mūs, un vēlēšanās dzirdēt no Viņa ir tas, kam pateicoties mēs noturamies uz ceļa, kas ved uz briedumu.
John Paul Jackson „Streams Ministries”
https://outpouring.ru/news/2012-12-23-5714
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
