Als Tomass: Nebaidieties tumsas.
Jūs ejat cauri tumsas laikam? Nekrītiet panikā un nedomājiet, ka viss ir zaudēts! Mūsu Dievs virzās arī tumšajā. Jūs, varbūt, šobrīd raudat, bet no rīta būs prieks.
Psalmi 30: 6: „Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.”
Reizēm Dievs pieļauj dzīvot tumsā tam, lai būtu vairāk gaismas.
Pirms tam, kad Jēzus nomira, kļuva tumšs: „Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.” (Mateja 27: 45).
Tā bija neparasta parādība. Kad jūs apzināties, ka tulkojumā no grieķu valodas –pa visu- (pa visu zemi) burtiski nozīmē- pār visu zemi. Visa pasaule ieslīga tumsā- tā, it kā viņa būtu šokā no tā, kas notika, šķita, viss noliecās aiz kauna… zinot, ka Pats Dievs Tas Kungs bija nodots nāvei par Viņa mīļoto radību.
(sk. Jozuas 10: 12- 14). Pat saule apstājās tāpēc, lai Jozua uzvarētu cīņā.
„Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: "Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!"
Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu. Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kurā Tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo Tas Kungs karoja Israēla labā.”
Te (jums un man) ir atklāsme par to, ka Dievs spēj virzīties dēļ mums gan gaismā, gan tumsā.
Ja atrodaties vietā, kur jūs neredzat, esat pārliecināts, ka Viņš visu zina (sk. Psalmi 139: 1- 4): „Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.”
Ja ejat cauri tumsai- tas nozīmē, ka priekš jums tas ir labākais, un tas ir no Viņa. Ticiet, ka Viņš karsti iemīlējis jūs (sk. Jāņa 3: 8): „Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.”
Jā, krustā sišana bija vistumšākais brīdis vēsturē. Bet pēc tā sekoja lielākais Gaismas uzliesmojums (Augšāmcelšanās), tas, ko pasaule vēl nezināja.
Līdzīgā veidā ir, kad Dievs virzās jūsu apstākļos (un Viņš virzīsies), tas būs tik vareni; jūs aizmirsīsiet tumsu un priecāsieties par jūsu atbrīvošanu Gaismā. Varbūt šobrīd tam ir grūti noticēt, bet reiz jūsu ticība tiks atalgota, - nepārstājiet Viņam ticēt. Viņš kontrolē visu… netērējiet asaras, slavējiet Viņu gan par gaismu, gan par tumsu. Viņš ir brīnišķīgs! Ticība ir nepieciešama.
Visgrūtākajās dienās, Dievs dara Savu dziļāko darbu.
Apustulis Jānis rakstīja: „Dievs ir gaisma un nav Viņā it nekādas tumsības” (1.Jāņa 1: 5). Mums teikts „staigāt gaismā” (1. Jāņa 1: 7). Taču, lūk, paradokss: „bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs.”(2. Mozus 20: 21). Rakstīts, ka „tauta stāvēja iztālēm”, viens cilvēks Mozus, gāja viens pats. Mozus zināja, ka tumsā Dievs atrodas. Vai jūs tumsā varat redzēt?
Dāvids rakstīja: „Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,-
tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma. (Psalmi 139: 11-12) tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu”. (Psalmi 139: 10). Dievs nebaidās tumsas, un mums nav no tās jābaidās tāpēc, ka ar mums ir Jēzus!
Katru reizi, kad eksistē tumsa (ne grēks), Dievs dara dziļu darbu mūsos. Jēzus bija tumsas ķēniņa kārdināts tuksnesī, pēc tam atgriezās Gara spēkā (sk. Lūkas 4: 14), lai dziedinātu, mācītu un iegūtu daudzus. Mēs, bieži vien, uzzinām vairāk, saņemam vairāk atklāsmju, utt, tieši tad, kad ejam cauri tumsai.
„Lai nakts iemāca mums, kādi mēs esam, un šodien tam, kam mums jābūt” (Tomass Traijons, 1691).
Tumsa parāda, kas mēs esam: Gaismas Bērni un Gaismas nesēji. Mums visiem ir dvēseles tumšās naktis. Svētais Krusta Jānis uzrakstīja grāmatu par šo tēmu. Viena no lietām uzsver: „Bieži, tumša nakts notiek, tāpēc ka vēlāk grib vairāk iepazīt Viņu. Reizēm gadās ilgstoša gaismas un cerības prombūtne. Tumšajā naktī tu jūti dziļumu un izej tam cauri vienatnē”. Pārāk bieži mēs padodamies, kad viss bijis tumšs, kad Dievs tūliņ, tūliņ gatavs Sevi atklāt. Turieties pie savas ticības (sk. Marka 13: 20): „Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis.”Un ziniet, ka nāk gaisma; jums vajag izrauties!
Nepretojieties tumsai; turiet savu zemi, virzieties uz priekšu.
Ja jūs lūdzieties, lasāt Bībeli, utt, bet tumsa neatkāpjas, priecājies, Dievs pārkausē (sk. Maleahijas 3: 3): „Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabuarvien tīrākus. Tad viņi nesīs Tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā”. Viņš gatavo jūs un iesvaida nākotnei Viņa valstībā. Tumsa- ir radiniece attīrīšanai (sk. Jāņa 15: 2): „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.” Dievs attīra tos, kas nes augļus. Mēs varam gaidīt asas šķēres, kad mums viss ir labi.
Pāvils nokrita pie zemes (sk. Apustuļu Darbi 9: 4): „pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?"” un viņa acis kļuva aklas no tās spilgtās Gaismas, un viņš staigāja tumsā dažas dienas, bet Dievs ar to gatavoja šo trauku tam, lai ievestu lielu tautu daudzumu Dieva Gaismā. Pāvils ticēja, ka tumsa atkāpsies, Jēzus apsolīja, ka tas notiks. Drīz nokritīs plēve arī no jūsu acīm (sk. Apustuļu Darbi 9: 18). Sātans nosaukts par tumsas valdnieku, un no viņa ļaunajiem darbiem ir jāvairās ar visiem spēkiem, bet Dieva tumsa (atšķirībā no velna) izstrādāta tam, lai no daudz vieglākiem ceļiem mūs aizvestu turp, kur vairs nebūs vajadzīga cīnīšanās un pretošanās.
2.Samuēla grāmatā 22: 10; 12 mēs lasām: „Viņš nolaida debesis un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa kājām; … un tumsu Viņš lika Sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa;” Dažkārt mums šķiet, ka mēs zinām, ko Dievs dara mūsu dzīvē tad, kad bieži mēs patiešām neko nezinām. Ja jūs iziesiet cauri līdz galam, jūs pļausiet. Atcerieties, katrs var kaut ko iesākt, bet Dievs skatās jau uz finišu. Nesūdzieties par tumsu- tā vietā slavējiet Viņu caur ticību, un Dievs pagodināsies.
Dievs jums saka:
1) „Turpiniet savu tiekšanos- (Filipiešiem 3: 12) : „Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus.”
2) Skatieties uz augšu (Lūkas 21: 28): „Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas."
3) Un uzticieties Man (2. Korintiešiem 5: 17): „Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.”, jo neskatoties uz to, kā izskatās tumsa, Mana Gaisma atnāks” ticiet uz Dievu!
„Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vara durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos. Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā.” (Jesajas 45: 2- 3)
No angļu valodas tulkoja Ksjuša Rodina
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-02-16-5891
