Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai, 7. daļa
Kā mēs apspriedām iepriekšējā nedēļā, galvenais iemesls, kāpēc Kungs nepaņēma visu varu uz zemes tūlīt pēc Savas augšāmcelšanās, bija tas, ka Viņš gribēja atrast Savu līgavu. Pirmā Ādama sieva nepaklausīja Dievu un pakļāvās velnam, bet „ Pēdējā Ādama” sieva pretosies velnam un pierādīs savu mīlestību uz Dievu ar savu paklausību. Par katru cenu, neskatoties uz visas zemes pretestību, un pat pašas elles pretestību, tā sekos Kungam.
Visu periodu, pēc Jēzus augšāmcelšanās, taisnīgi sauc par „draudzes laikmetu” , vai „līgavas laikmetu” . Dievam bija likumīgas tiesības paņemt Savu varu pār zemi tūlīt pēc tam, kā Viņš to izpirka, bet Viņš to neizdarīja mūsu dēļ, lai mums būtu iespēja kļūt par Dieva dēliem un meitām, lai mēs varētu kļūt par Kristus līdzmantiniekiem.
Ir vēl viens iemesls, kāpēc Viņš vēl nav paņēmis varu Savās rokās- pretošanās Dievam un visām tā sekām ir jābūt pilnīgi atklātām. Ja Jēzus būtu paņēmis varu Savās rokās pirmajā gadsimtā, tad vienmēr atrastos tādi, kas uzdotu jautājumu, vai var cilvēks valdīt pār pasauli bez Dieva. Šī laikmeta beigās šis jautājums būs atrisināts uz visiem laikiem. Visa radība būs redzams liecinieks tam, ka ir pilnīgi neprātīgi domāt, ka mēs varam valdīt pasaulē bez Dieva, un šī pretošanās Dievam vienmēr novedīs pie pašām šausmīgākajām sekām. Šī laikmeta beigās tās problēmas, ko cilvēks radījis pats sev un visai zemei, iegūs tādus apmērus, ka visi būs pilnīgi pazuduši, ja Dievs neiejauksies.
Visu problēmu sakne ir cilvēka pūliņi valdīt šo pasauli bez Dieva. Atbilde uz gandrīz katru cilvēcisku problēmu- ir atgriešanās pie Dieva. Es saku „gandrīz visu”, tāpēc, ka ir vajāšanas un citi pārbaudījumi, caur kuriem mums nākas iet cauri, bet kas nav sekas tam, ka esam novērsušies no Dieva, bet, faktiski, ir mūsu paklausības Viņam rezultāts. Taču, neskatoties uz to, svētajiem pieder gods un slava, un Dievs vienmēr atcerēsies mūsu lēmumu būt paklausīgiem, neatkarīgi no sekām.
Pārbaudījumi, kas ir mūsu sekošanas Kristum, rezultāts, atver mums vislielākās iespējas, un ir pierādījums tam, ka esam kļuvuši pietiekami nobrieduši, lai būtu tik liela goda cienīgi. Tieši tāpēc, kad apustuļus sita, viņi aizgāja priecādamies, ka bijuši cienīgi ciest, Dieva vārda dēļ.
Kad mūs vajā un pret mums izturas netaisni mūsu ticības dēļ, mēs varam arī neuzskatīt to par lielu godu, bet tikai tāpēc, ka paliekam vēl pārāk materiālistiski, pārāk rūpējamies par to, ko par mums domās cilvēki. Un, kad mūsu uzmanība ir vērsta uz to, kas vajadzīgs, uz paklausību Dievam un uz to, ko Viņš par mums domā, tad mēs arī priecāsimies, kā apustuļi, kad mūs vajās. Miers, un pat prieks, vajāšanu laikā ir pamata pazīmes briedumam Kristū, kā arī patiesa mācekļa pazīme.
Rick Joyner „MorningStar Ministries”
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-03-04-5925
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
