Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai, 15. daļa
Saskaņā ar to, ko lasām Rakstos, tie, kurus vada miesīgās dabas kārības, iznīks un neiemantos Dieva valstību. To mums jāzina un jāpatur prātā. Bet veids, kā tikt vaļā no tā, ko apustulis Pāvils sauc par „nāvei lemto miesu” (Rom. 7:24), kas ir ēšanas no „labā un ļaunā atzīšanas koka” rezultāts, ir pretējais: ēst no dzīvības koka, kas ir Kristus.
Jēzus arī mācīja, ka mīlestība ir bauslības piepildījums. To ir viegli saskatīt. Ja mīlam Dievu, mēs nepielūgsim elkus. Ja mīlam savus kaimiņus, mēs viņus neapskaudīsim, neapzagsim, nenogalināsim vai nepārkāpsim laulību. Mīlestība citiem nedara ļaunu, bet visiem dara labu. 1. Timotejam 1:5 ir teikts:
„Bet sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas, un neliekuļotas ticības.”
Mērķis visam, ko mācāmies un darām, ir mīlestība, skaidra sirds, laba apziņa un neliekuļota ticība. Tie, kuri ir veltījušies, lai augtu šajās pamatvērtībās, ir vispievilcīgākie, neatvairāmākie cilvēki uz zemes. Bet vēl svarīgāk – tie ir pazīstami debesīs. Pirmais solis, lai to sasniegtu, ir mazāk fokusēties uz to, ko paveicam, bet vairāk uz to, par ko kļūstam.
Tas nenozīmē noliegt to, ko paveicam. Mums ir jānes augļi, lai celtu Tā Kunga namu un būtu sāls un gaisma, uz ko esam aicināti. Mēs gribam sevi veltīt savam aicinājumam, izcili darīt savus darbus – kā Tam Kungam. Tomēr mums to jātur pareizā kārtībā, lai paši neizietu no kārtības. Mūsu primārais mērķis ir tas, par ko kļūstam, nevis, ko paveicam, kas ir otršķirīgais mērķis.
Kad mūsu dzīve ir likta uz šā pamata, mēs esam gatavi nākamajam un augstākajam nodošanās līmenim – kad tas vairs nav jautājums ar mums, ko paveicam vai par ko kļūstam, bet drīzāk, kad mūsu dzīve ir veltīta Tā Kunga pagodināšanai un Viņa vārda paaugstināšanai. Tas ir tad, kad ar skaidru sirdi godīgi varam teikt kā apustulis Galatiešiem 2:20: „Tāpēc nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus.”
www.morningstarministries.org
