Riks Džoiners
Lielais uzdevums
Vārds nedēļai 46. daļa
2014.gada 46. nedēļa
Kā mēs jau pārspriedām, draudze ir aicināta vispirms būt par ģimeni, bet pēc tam par organizāciju. Cements, kas satur kopā visus dzīvos akmeņus, ir mīlestība, kas mums ir uz Dievu un vienam uz otru. Viss, ko Dievs ceļ, ir celts uz mīlestības pamata, jo Dievs ir mīlestība.
Taču Dieva mīlestība ir daudz lielāka un augstāka par cilvēcīgo mīlestību. Ir svarīgs Dieva mīlestības aspekts, kuru bieži palaiž garām tie, kas visu Dieva mīlestības izpratni balsta uz cilvēcisku ideālismu, nevis uz Rakstiem. Šo aspektu mēs redzam vēstulē Ebrejiem 12:5-8:
”Un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. - Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?”
Kā Pāvils rakstīja Romiešiem 11:22 «Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību!». Daudzi var redzēt tikai Viņa laipnību. Citi var redzēt tikai bardzību, bet lai ieraudzītu Dievu tādu, kāds tas ir, mums ir jāskatās gan uz Viņa laipnību, gan bardzību. Viņš ir gan viens, gan otrs vienā un tai pašā laikā. Viņa bardzība ir Viņa mīlestības sekas, bet nevis tās pretstats. Mēs nevarēsim patiesi saprast Dieva mīlestību, ja nesapratīsim arī viņa tiesas.
Tas Kungs mīl mūs un tādēļ neatļaus, lai paliktu neievērots kaut kas, kas mums nodara ļaunu. Pats briesmīgākais uz šīs zemes ir nesaņemt sodu, ja mēs dzīvojam un turpinām grēkot. No augstāk minētās Rakstu vietas ir redzams, ka tas liecina par to, ka mēs neesam Viņa bērni.
Tagad tiek izvirzītas muļķīgas un nebībeliskas doktrīnas par to, ka Dievs vairs netiesā, jo caur Jēzu bija dota Viņa žēlastība. Tie, kas tic šai muļķībai, visdrīzāk savos lasījumos nav tikuši līdz Atklāsmes grāmatai. Patiesībā es nedomāju, ka viņi vispār ir lasījuši Evaņģēlijus vai Jauno derību. Tādēļ, ka Jaunajā Derībā mūs ne vienu reizi vien brīdina, ka pēdējos laikos daudzi pieķersies dēmonu mācībām (skat. 1.Tim. 4:1).
Pašreiz mēs varam novērot, ka visur uzbrūk disciplīnai un sodīšanai, pat bērnu sodīšanai par nepareizu rīcību. Ir skolas, kuras jau vairs neizmanto atzīmju sistēmu, jo negrib, lai bērni, nesaņemot augstas atzīmes, justos sliktāk par pārējiem. Bet, ja darbs, kuru viņi ir veikuši, ir sliktāks, tad to vajag redzēt, lai rezultātā viņiem būtu tā izdoma un attapība, kas ir nepieciešama, lai dzīvē sasniegtu panākumus. Vai jums patiktu piedalīties Olimpisko spēļu sacensībās, kur visi sportisti saņemtu zelta medaļas, jo „viņi visi ir uzvarētāji”? Šis ārprāts noved pie tā, ka viņi zaudē savu potenciālu, nevar sasniegt savus mērķus, un viņus audzina tā, ka viņi nevar funkcionēt realitātē. Un tad valstij nāksies par viņiem rūpēties, un lielākā daļa saņems tādas valsts rūpes cietumos.
Mīlestībai ir vajadzīgs sods, bet sodam ir vajadzīga tiesa. Mums ir jābūt spējīgiem spriest, kas ir labs, bet kas slikts, un redzēt viena un otra līmeni. Ja nav sods par sliktu uzvedību, tad slikta uzvedība paliks arvien sliktāka un sliktāka, līdz viss nesabruks un nepārvērtīsies pilnīgā haosā un iznīcībā.
Tādā pat veidā, lai varētu apbalvot labu uzvedību, ir nepieciešams spriedums – patiesa atzīme.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
