Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīveVārds nedēļai 47. daļa
Džons G. Leiks (John G. Lake)
(1870 – 1835)
Džonu Grehemu Leiku var salīdzināt ar Jēkabu, pazīstamu Bībeles viltnieku. Viņu svētīja ar roku uzlikšanu Metodistu draudzē pēc tam, kad viņš paziņoja, ka ir pabeidzis neeksistējošu semināru. Taču viņa karstā vēlēšanās kalpot Tam Kungam, viņu pārmainīja tāpat kā Jēkabu, kas cīnījās ar Dievu. (karaļa Jēkaba versijā izteiciens, kas citos tulkojumos tulkots kā «kas cīnījās ar Dievu», ir tulkots «Dieva ķēniņš /princis», tulka piezīme.)
Džons Leiks ir dzimis Sent Merisā, Ontario, Kanādā, bet 1886. gadā viņa ģimene pārcēlās uz ASV, Mičigānas štatu. Kā jaunietis viņš aizbrauca uz Čikāgu un strādāja celtniecībā. Pēc sešiem gadiem viņš atgriezās Mičigānā, kur paziņoja, ka ir nodibinājis dažus avīžu izdevumus. Taču viņš turpināja strādāt celtniecībā, pildot sīkus kontraktus, iegādājoties namus, lai pēc tam pārdotu dārgāk, un tāpat nodarbojās ar apdrošināšanas polišu pārdošanu. Kad viņam bija pavisam nelieli panākumi, Leiks paziņoja, ka ir kļuvis par miljonāru, ka viņa partneri ir lieli tā laika biznesa magnāti.
1893. gadā Leiks apprecējās ar Dženiju Stīvenu. Viņiem piedzima seši bērni, un vienu viņi adoptēja. Tajā laikā viņi apmeklēja Aleksandra Doui kalpošanu Ciānā, Illionas štatā un 1901. gadā pārcēlās uz turieni.
Douijam bija neparasta dziedināšanas dāvana, un daudzi viņu uzskata p ar mūsdienu dziedināšanas kustības tēvu. Viņa dziedināšanas dievkalpojumi bija tik iespaidīgi, ka pie sienas vienmēr stāvēja to cilvēku, kuri tika bija izdziedināti, kruķi un invalīdu ratiņi. Douija kritiķi viņu apvainoja par to, ka uz sapulcēm speciāli nāca viņa cilvēki, kurus viņš it kā dziedināja. Paziņojumiem par dziedināšanu nekad nebija apstiprinājumu, taču varas iestādes savāca pierādījumus simtiem dziedināšanām un brīnumiem, cenšoties atrast intrigu. Bet tas kļuva par labāko reklāmu un atmaksu Douija nelabvēļiem, kas savukārt noveda pie kalpošanas pieaugšanas, piesaistot cilvēkus kristiešu draudzei, kuru viņš nodibināja Ciānā, Illinoisā.
Un tomēr Douijs bija pretrunu apņemts, ieskaitot nepareizu finansu vadību un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Pats sliktākais bija viņa paziņojums, ka viņš ir trešā Elijas parādīšanās (pirmā bija viņš pats, otrā – Jānis Kristītājs). Leiks dzīvoja Ciānā Douija pēdējos gados, un ar savām acīm redzēja kollapsu draudzē un kustībā, kuras viņš bija nodibinājis. Kļūstot par liecinieku tam, ko ar Douiju un viņa draudzi izdarīja lepnība un caurspīdības trūkums, Leiks ja arī nepārtrauca pārspīlēt savus biznesa sasniegumus, tad būtiski tos samazināja.
Douijs nomira 1907.gadā un Čarlzs Parhams , vasarsvētku kustības līderis, atvēra atmodas telti Ciānā, lai piesaistītu Douija sekotājus. Apmeklējot Parhama sapulces, Leiku pārliecināja vasarsvētku kustības mācība. Viņš saņēma kristību ar Svēto Garu, bet viņa liecība par runāšanu mēlēs parādījās vietējā avīzē. Viņš garīgi izauga un kļuva par līderi tiem, kas palikuši Ciānā. Bet Douija kustība turpināja jukt ieilgušā skandāla rezultātā. Tādēļ Leiks un Tomas Gecmalhalčs, vēl viens Azuzas ielas līderis, aizbrauca uz Indianispolisu.
Tur viņi savāca naudu, lai brauktu ar misiju uz Dienvidāfriku. Un 1908. gadā Leiks ar ģimeni aizbrauca uz turieni. Pēc pusgada, kad viņi tur bija ieradušies, nomira sieva. Leiks bija iztukšots, bet tas stimulēja viņa līdzjūtību pret slimiem un cietējiem.
Līdzcietība ir milzīgs patiesas garīgas varas motivētājs. Nākošos piecus gadus Leika dzīvē var uzskatīt par pašiem sekmīgākajiem misijas jomā kopš pirmo apustuļu laikiem, vai, iespējams, pašiem veiksmīgākajiem XX gadsimtā. Leiks izplatīja vasarsvētku kustību pa visu Āfrikas kontinenta dienvidu daļu. Bībeles vēriena brīnumi kļuva par parastu lietu, kas noveda pie simtiem draudžu dzimšanas. Līdz šai dienai daudzas Āfrikas draudzes vēl arvien ir daļa no kustības, kuru nodibināja Leiks, the Apostolic Faith Missions (AFM) (Apustuliskās ticības misija) vai tās filiāles. 2012. gadā izskaitīja, ka apmēram puse no visiem Dienvidāfrikas kristiešiem ir Džona G. Leika kalpošanas rezultāts.
Pēc pieciem satriecošiem gadiem Leiks atgriezās ASV, kur turpināja evaņģēlista darbu divdesmit gadu garumā. Leiks ticēja, ka dziedinošais spēks tiek virzīts ar Dieva līdzjūtību, un viņš bieži lūdza pa 14 stundām par kādu cilvēku, kamēr nesāka izjust līdzjūtību, un pēc viņa vārdiem, ja atnāk līdzjūtība, cilvēks noteikti tiks dziedināts. Šī nesatricināmā un nelokāmā lūgšana, cenšoties panākt Dieva līdzjūtību pret slimo noveda pie «Dziedināšanas istabu» izveidošanas. Uz šīm istabām nāca slimie un par viņiem lūdza tik, cik bija nepieciešams, lai tie tiktu dziedināti.
Kādu laiku Leiks vadīja draudzi Spokeinas pilsētā Vašingtonas štatā, tad pārcēlās uz Portlendu, Oregonas štatā. Veicinot citu draudžu izveidošanos, Džons veltīja sevi Dziedināšanas istabu atvēršanai. Tās radās visā rietumu piekrastē un beigu beigās pat tika līdz Hjūstaunai, Teksasas štatā.
Leiks nomira 1935.gadā, bet kustība, kuru viņš sāka, dzīvo. Līdz šai dienai Dziedināšanas Istabas turpina atvērties visā pasaulē. To tagad ir vairāk nekā divi tūkstoši vairāk nekā septiņdesmit valstīs.
Dzona G. Leika dzīve bija viena no lieliskākajām XX gadsimtā. Miljoni ne tikai dzirdēja par Dieva mīlestību caur viņu, bet arī satika šo mīlestību, kad pēc viņa lūgšanas no jauna kļuva veseli.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova
No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
