Jēzus nāk drīz

Riks Džoiners
Dzīves Ceļš, 5. daļa
Vārds nedēļai




Mans mīļākais zināšanas (atziņas) vārds šķita man ļoti dīvains, kad to saņēmu. Es, par pārsteigumu, pretojos un negribēju to dot tālāk. Sapulces laikā, mēs lūdzāmies par kādu pāri un viņu četrpadsmitgadīgo meitu. Un es dzirdēju, kā Gars pateica: „Pasaki meitai, ka viņas nākšana pasaulē nebija nejaušība”. Tūlīt pat nodomāju par to, cik gan neveikli jutīsies no šiem vārdiem gan meita, gan viņas vecāki, kas atradās visas lūgšanu sapulces priekšā. Es pieņēmu, ka viņa bija no tiem bērniem, kuras ierašanās ir bijusi vecākiem pārsteigums, un es negribēju samulsināt ne meiteni, ne viņas vecākus. Tad Gars teica: „Pasaki”. Kad paklausīju un pateicu, gan meita, gan vecāki izplūda asarās, viņi praktiski gaudoja. Pārdzīvojot, ka esmu viņus ļoti sāpinājis, es jautāju, ko viņiem tas nozīmēja. Viņi teica, ka viņu meita ir izvarošanas auglis, un uzzinājusi par to, viņa jutās tā, it kā viņai nemaz nevajadzējis piedzimt.